Lielā Talka izsludina Baltijas jūras veselībai veltītu akciju “Svinam DA(R)BU, svinam JŪRU”
Baltijas jūra ir ne vien pasaules mazāk sāļā jūra, bet arī viena no piesārņotākajām. Lielākie piesārņojuma avoti ir lauksaimniecībā izmantotie minerāli un pesticīdi, notekūdeņu piesārņojums un plastmasas atkritumi, kas pa upēm un gruntsūdeņiem nonāk jūrā. Tāpēc kustība “Lielā Talka” aicina šovasar, dodoties atpūsties pie ūdeņiem, savākt ūdenstilpņu piekrastēs un ūdenī atrastos atkritumus, kā arī pievērsties savu ikdienas paradumu revīzijai.
Īpaši šajā akcijā iesaistīties aicināti laivotāji, SUP entuziasti, makšķernieki un citi aktīvās atpūtas dabā cienītāji, kas, ceļojot pa Latvijas upēm un ezeriem, var piekļūt tiem atkritumiem, kas no krasta nav sasniedzami.
Jau pagājušajā gadā akcijā “Glābsim mūsu jūru” Pasaules talkas ietvaros SUP entuziasti aktīvi iesaistījās ūdenstilpņu attīrīšanā no atkritumiem. Valmieras novadā SUP talkā mēs attīrījām Gauju un stikla un PET pudelēm un citiem atkritumiem.
Kustības “Lielā Talka” organizatore un Pasaules talkas koordinatore Latvijā Vita Jaunzeme: “Ikdienā, dzīvojot pie Baltijas jūras un baudot tās pludmaļu skaistumu, mēs pat neiedomājamies, ka mūsu jūra ir viena no pasaules netīrākajām jūrām, ka tās ekosistēma mirst. Pie vainas ir jūras intensīvā izmantošana, lauksaimniecības un sadzīves notekūdeņu radītais piesārņojums un cilvēku paradumi. Baltijas jūras zemais sāls daudzums nozīmē arī zemāku skābekļa koncentrāciju, kas padara tās dzīvotnes ievainojamākas. Toties katrs iestādītais koks palīdz uzsūkt daļu gruntsūdeņu piesārņojuma, katra atbildīgi veidota un pieskatīta notekūdeņu sistēma un katra bioloģiski apsaimniekota lauku saimniecība palīdz jūrai atlabt. Savukārt sadzīves ķīmija, medikamenti, plastmasa, ko lietojam ikdienā, negatīvi iespaido ūdens stāvokli. Katru dienu ar savām izvēlēm mēs balsojam “par” vai “pret” Baltijas jūru. Ticu, ka mēs izvēlēsimies to glābt, nevis degradēt.”
Lai piedalītos akcijā, laikā no 22.jūlija līdz 1.oktobrim:
1. Iemūžini foto vai video stāstā savas “atkritumu medības” Latvijas upēs, ezeros un jūras piekrastē, parādot savām rokām no ūdens izvilktos vai ūdenstilpņu krastos atrastos atkritumus. Atceries, ka savāktās pudeles iespējams nodot depozīta savākšanas punktos.
2. Dalies ar šiem foto un video savos sociālajos tīklos, pievienojot tēmturi #SvinamDa(r)bu”. Atraktīvākā stāsta veidotājs saņems dāvanu karti 200 eiro vērtībā.
3. Balvas saņēmēju paziņosim pēc Pasaules talkas 10.oktobrī visos Lielās Talkas komunikācijas kanālos. Nolikums atrodams www.talkas.lv
"Daudzi no mums pavada brīvo laiku pie ūdeņiem, bet maz no mums iedziļinās Baltijas jūras un tās piekrastes piesārņojumā. Tās ekosistēma daudzējādā ziņā cieš mūsu neapzinīgā dzīvesveida un paradumu dēļ, jo pat atpūta pie Gaujas krastiem ietekmē jūras piesārņojumu. Esam patiesi gandarīti atbalstīt Baltijas jūras piekrastes un Latvijas upju talkas akciju kopā ar Lielās Talkas komandu. Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē, tāpēc iesaisties kopā ar radiem, draugiem, paziņām un nāc talkot, palīdzot uzlabot mūsu upju un jūras stāvokli," norāda Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā.
Latvijas Pašvaldību savienība: “Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis: “Pasaules mērogā Latvija un līdz ar to ikviens no mums jau lepojas ar savu zaļo, sakārtoto, veselīgo un skaisto dabu, drošo un tīro vidi. Varam būt gandarīti, ka Pasaules talkas ietvaros vēl vairāk varēsim ieguldīt tieši nākotnē, dabas vērtībās nākamajām paaudzēm, vairojot sabiedrības izpratni, aktīvu rīcību, emocionālo saikni un piesaisti dabai kā vienam no labklājīgas dzīves pamatiem. Tāpēc aicinām kopīgi pārvarēt izaicinājumu, kas skar vienu no mūsu lielajiem dabas dārgumiem – Baltijas jūru, rīkojoties atbildīgi un ieguldot arī savu artavu tās atbrīvošanā no piesārņojuma un nelabvēlīgas ietekmes. Pašvaldību ieguldījums šajā procesā ir īpaši nozīmīgs, ne vien motivējot un iedvesmojot iedzīvotājus piedalīties, bet arī rūpējoties par konkrētās teritorijas attīstību ilgtermiņā, radot iespējas dzīvot, strādāt un atpūsties patīkamā, veselīgā vidē, tai skaitā pie jūras, ezeriem, upēm un citām ūdens tilpnēm.
Akcijas “Svinam DA(R)BU, svinam JŪRU” mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību Baltijas jūras veselībai un novērtēt tīras vides nozīmi, kā arī mudināt sabiedrību pārvērtēt savu ikdienas izvēļu ietekmi uz apkārtējo vidi. Akcija ir daļa no Pasaules talkas aktivitātēm Latvijā. Pasaules talka šogad visā pasaulē norisināsies 20. septembrī, bet Latvijā šo dienu atzīmēs ar dažādām norisēm divu dienu garumā – 20. un 21. septembrī, dodot iespēju tajā piedalīties lielākam cilvēku skaitam.
Akciju atbalsta Klimata un enerģētikas ministrija, Luminor Banka, Latvijas Pašvaldību savienība.

Informējam,

SIA "Darzavarde" ir uzsākusi niedru un lēpju pļaušanas darbus Ādažu pagastā un Carnikavas pagastā. Pļaušanas darbi tiks veikti šīs nedēļas laikā.

Vietas, kur notiks niedru un lēpju pļaušana:

1. Vējupē pie Dadzīšu ielas;

2. Mazajā Baltezerā, Alderos pie peldēšanās vietas;

3. Lielajā Baltezerā pie Ezera ielas;

4. Pašvaldības nozīmes koplietošanas novadgrāvī ar meliorācijas kadastra kodu 52112:16, pie Līņu un Ziedlapiņu ielas, Carnikavas pagastā;

5. Pašvaldības nozīmes koplietošanas novadgrāvī ar meliorācijas kadastra kodu 52112:70 pie Ziedlapiņu ielas, Carnikavas pagastā;

6. Pašvaldības nozīmes koplietošanas novadgrāvī ar meliorācijas kadastra kodu 52112:1 pie Carnikavas centra poldera aizsargdambja D-1 un Līču ielas, Carnikavas pagastā;

Uzmanību!
No 13.08.2024. Būs satiksmes organizācijas izmaiņas Draudzības ielā, Ādažos. Tiks uzsākti asfalta seguma ieklāšanas darbi.
Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

Informējam, ka laika posmā no 01.05.2024. līdz 01.10.2024. P/A Carnikavas komunālserviss piedalās nacionālas nozīmes projektā "Piekrastes apsiamniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana", kura ietvaros esam noalgojuši piekrastes strādnieku, kurš nodarbojas ar piekrastes zonā esošo atkritumu vākšanu.
Piekrastes zonā savāktie atkritumi tiek nodoti apsaimniekošanai Carnikavas pagasta atkritumu apsaimniekotājam SIA "Clean R".

Dižkoks manā īpašumā – kā atpazīt un pasaudzēt
Nodrošinot aizsargājamo dabas teritoriju uzraudzību, Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektori ik pa laikam konstatē dižkokiem nodarītos kaitējumus – pārāk tuvu īstenota būvniecība, bojātas (piemēram, apartas) saknes, pārmērīgi apzāģēts koka vainags, nocirsts koks bez saskaņojuma. Daļā gadījumu pārkāpumi veikti, neapzinoties koka statusu un zemes īpašnieka atbildību un pienākumus šī koka saglabāšanā.
Dižkoku veidošanās un aiziešana bojā ir dinamisks process – ik gadu dižkokam atbilstošos parametrus sasniedz apmēram 200 jaunu koku, un apmēram tāds pats skaits arī aiziet bojā ne tikai cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā, bet arī no vecuma, uguns, vēja vai plūdu rezultātā, kukaiņu, baktēriju vai sēņu ietekmē, kā arī dzīvnieku dēļ.
Ne visi Latvijas dižkoki ir apzināti un apzīmēti ar speciālām zīmēm. Tādēļ, uzsākot jebkādus darbus vecu un lielu koku tuvumā, svarīgi ir pārliecināties, vai tie jau nav sasnieguši dižkoka izmērus.
Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu par dižkokiem kļūst visu sugu koki, kas sasnieguši likumā noteiktos izmērus. Uz tiem attiecas visas dižkoku aizsardzības prasības, pat, ja tie nav reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”, vai iekļauti novadu teritorijas plānojumos.
Kādas prasība jāievēro?
Visi dižkoki – gan reģistrēti, gan vēl nereģistrēti – un teritorija ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) ir aizsargājami koki – dabas pieminekļi (2016.gada 16.marta MK noteikumu Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”).
Aizsargājamo koku teritorijā aizliegts:
1. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību;
2. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;
3. mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koka barošanās režīmu;
4. iznīcināt dabisko zemsedzi.
Aizsargājamā koka nociršana un novākšana pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju, piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus.
Par zemes īpašnieka pienākumiem vairāk var lasīt pārvaldes tīmekļvietnes www.daba.gov.lv sadaļā “Dabas pieminekļi - aizsargājamie koki jeb dižkoki”
Ir vai nav dižkoks?
Latvijā šobrīd apzināti vairāk nekā 15 tūkstoši valsts nozīmes dižkoku, kas aug uz valsts un pašvaldību zemes, kā arī privātpersonu un juridisku personu īpašumos. Lielākā daļa no tiem ir ozoli, liepas un priedes, taču dabas daudzveidībai tikpat svarīgi ir arī citu sugu dižkoki – vīksnas, vītoli, oši, kadiķi un citi.
Lai gan populārākās dižkoku sugas, kas oficiāli reģistrētas, ir parastais ozols (Quercus robur), parastā priede (Pinus sylvestris) un parastā liepa (Tilia cordata), par aizsargājamu dabas pieminekli var kļūt ikvienas sugas koks, kas ir sasniedzis normatīvajos aktos noteikto garumu vai stumbra apkārtmēru.
Oficiālajā valsts reģistrā iekļautajiem dižkokiem tiek piestiprināta atpazīstamības zīme – ozollapa uz zaļa fona. Taču pat, ja šīs zīmes nav, koks ir aizsargājams, ja atbilst dižkoka izmēram.
Lai noskaidrotu, vai koks ir aizsargājams, vispirms nepieciešams uzmērīt tā apkārtmēru 1,3m augstumā no sakņu kala. Dižkoku mēri katrai koku sugai atšķiras. Piemēram, Eiropas segliņš (Euonymus europaeus) par dižkoku kļūst, kad tas ir sasniedzis viena metra apkārtmēru, bet papelei ir jāizaug līdz 5 metru apkārtmēram.
Ja koka apkārtmērs atbilst valstī noteiktajam konkrētās sugas dižkoka izmēram, vērts pārbaudīt, vai tas jau ir reģistrēts valsts oficiālajā reģistrā un iekļauts dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” (ozols.gov.lv/pub). Visērtāk sistēmā būs orientēties pēc konkrēta kadastra numura vai ar datora peles palīdzību, kartē atrodot koka atrašanās vietu.
Ja koks vēl nav reģistrēts, par to var noziņot pārvaldes tīmekļvietnes www.daba.gov.lv sadaļā “Pieteikt dižkoku”. Šajā sadaļā pieejams skaidrojums un video gan par to, kā pieteikt jaunu dižkoku iekļaušanai valsts oficiālajā dižkoku reģistrā, gan arī pamācība, kā pareizi nomērīt koka apkārtmēru un cik resnam vai garam ir jābūt katras sugas kokam, lai to uzskatītu par dižu.
Vai drīkst nocirst dižkoku?
Ikviens koks ir sargājama dabas bagātība. Īpašnieks bez saskaņošanas savā mežā drīkst cirst vien kokus līdz 12 cm diametrā, bet ārpus meža, tostarp pie mājas, – līdz 20 cm diametrā. Resnākiem kokiem mežā nepieciešama Valsts meža dienesta atļauja, savukārt ārpus meža – pašvaldības atļauja. Ja koks sasniedzis dižkoka apmēru, papildu nepieciešams rakstisks saskaņojums ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
Dižkoka sakopšanai atļauju nevajag. Taču, lai darbi nekaitētu kokam, tos labāk uzticēt profesionālam arboristam.
Dižkoki ir viena no Latvijas dabas vērtībām. Tie ir aizsargājami, jo kalpo kā mājvieta daudzām retām un aizsargājamām sugām, un ir saistīti ar vēstures notikumiem, kā rezultātā dažiem no tiem ir arī kultūrvēstures vērtība. Saudzēsim kopā!
Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem savā reģionā: www.daba.gov.lv/lv/regionalas-administracijas
Video “Dižkoki. Atrast, pastāstīt, saglabāt”: www.youtube.com/watch?v=no2J2j1paNE/

Informējam, ka esam saņēmuši laboratorijā veiktās peldēšanās vietu ūdens kvalitātes testēšanas rezultātus.
Testēšanas rezultāti atbilst peldvietu ūdens kvalitātes rādītāju normatīviem - Ministru kabineta noteikumu Nr. 692 "Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība" 8. pielikuma nosacījumiem.
Lai gan ūdens kvalitātes rādītāji atbilst normai, tomēr atgādinām par zilaļģu klātbūtni Vējupes un Krastupes ielas pludmalē Ādažos, Mazajā Baltezerā Alderu pludmalē un Lielajā Baltezerā.
Peldies droši Ūbeļu ielas pludmalē Ādažos, Kadagas ezerā, Dzirnezerā, Gaujā, kā arī mūsu novadam piegulošajā Rīgas jūras līča piekrastē.