
Par zvejas tīkla izvilkšanu no Rīgas jūras līča
Informējam jūs, ka pie Garciema pludmales jūrā strādā ūdenslīdēji, kas no Rīgas jūras līča ceļ ārā pazaudētu, nogrimušu zvejnieku tīklu. Tīkla izvilkšanu organizē Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar nirēju klubu "Daivings.lv". Dabas aizsardzības pārvalde ir saskaņojusi iebraukšanu kāpu zonā darbu veikšanas laikā.
Aizsargdambja nostiprināšana
Lai novērstu aizsargdambja lokālo noslīdējumu tika izbūvēts novadgrāvja pakājes nostiprinājums ar dēļu sieniņu, šķembām un aizsargdambja nogāzē ieklāts ģeopaklājs, kas vēlāk apaugs ar zālāju.
Niedru un lēpju pļaušana
Novada iedzīvotāju ievērībai!!
P/A “Carnikavas komunālserviss” š.g. 16.jūlijā noslēdza līgumu ar IK “Darzavarde” par niedru un lēpju pļaušanu Ādažu novadā.
Niedru un Lēpju pļaušana notiks Lielajā Baltezerā pie Ezera ielas, Mazajā baltezerā pie Kanāla ielas, Vējupē, koplietošanas novadgrāvjos - Carnikavā, Vecgaujā un pie Līču ielas.
Orientējoši pļaušana tiek plānots uzsākt augusta sākumā. Izpildes termiņš līdz 1.septembrim.![]()
Uzmanību zilalģes - Ādažu novada pludmalēs!
Palielinoties gaisa temperatūrai un saglabājoties sausajam laikam, pieaug arī zilaļģu savairošanās jeb ziedēšanas risks. Zilaļģes jeb cianobaktērijas aug dažādos ūdeņos un visbiežāk ir sastopamas saldūdeņos, kas ir barības vielām bagāti. Latvijā ir sastopamas aptuveni 390 zilaļģu sugas, starp kurām atsevišķas sugas spēj saražot potenciāli toksiskas vielas (cianotoksīnus). Šie toksīni var radīt kaitējumu cilvēku veselībai – saskarē ar ādu vai gļotādu izraisīt alerģiskas reakcijas un, iekļūstot caur gremošanas traktu, izraisīt aknu bojājumus un negatīvi ietekmēt nervu un muskuļu darbību.
Visbiežāk zilaļģu toksīni nokļūst uz peldētāja ādas vai iekļūst acu gļotādā. Tāpat cilvēka organismā zilaļģu radītie toksīni var iekļūt caur muti, piemēram, norijot ūdeni peldoties vai apēdot pārtikas produktus (zivis), kas satur toksīnus. Gadījumā, ja peldvietas krastā atrodas izžuvušas zilaļģes, pastāv minimāls risks to toksīniem iekļūt organismā, ieelpojot tos.
Sākotnējā pazīme par zilaļģu savairošanos ūdenī ir vizuāli novērojami mazi zaļi vai dzeltenīgi punktiņi, kas peld ūdenī. Ja ūdenī novēro šīs pazīmes, nav ieteicams peldēties, makšķerēt, kā arī izmantot ūdeni saimniecībā vai mājdzīvnieku dzirdīšanai.
Zilaļģēm savairojoties arvien vairāk, ūdens kļūst biezāks, duļķaināks, var iegūt zaļu, zilganzaļu vai dzeltenīgu nokrāsu un izskatīties kā plēve ar pavedieniem. Zilaļģu sadalīšanās procesā ūdens iekrāsojas netīri brūnā vai zaļganbrūnā krāsā, un iegūst zupai līdzīgu konsistenci ar nepatīkamu smaku. Tieši šajā periodā toksīnu koncentrācija ūdenī ir visaugstākā un pastāv vislielākais risks veselībai. Peldēties aizliegts, ja peldvietā zilaļģes parādās masveidā un pārklāj peldvietas ūdens teritoriju! Nav ieteicams lietot pārtikas produktus, kas atradušies šādā ūdenī, jo toksīnus nevar iznīcināt cepot, ilgstoši vārot vai sasaldējot.
Esi atbildīgs un informē arī apkārtējos par piesardzību peldvietās, kur novērojama zilaļģu ziedēšana.
Visbiežāk zilaļģu toksīni nokļūst uz peldētāja ādas vai iekļūst acu gļotādā. Tāpat cilvēka organismā zilaļģu radītie toksīni var iekļūt caur muti, piemēram, norijot ūdeni peldoties vai apēdot pārtikas produktus (zivis), kas satur toksīnus. Gadījumā, ja peldvietas krastā atrodas izžuvušas zilaļģes, pastāv minimāls risks to toksīniem iekļūt organismā, ieelpojot tos.
Sākotnējā pazīme par zilaļģu savairošanos ūdenī ir vizuāli novērojami mazi zaļi vai dzeltenīgi punktiņi, kas peld ūdenī. Ja ūdenī novēro šīs pazīmes, nav ieteicams peldēties, makšķerēt, kā arī izmantot ūdeni saimniecībā vai mājdzīvnieku dzirdīšanai.
Zilaļģēm savairojoties arvien vairāk, ūdens kļūst biezāks, duļķaināks, var iegūt zaļu, zilganzaļu vai dzeltenīgu nokrāsu un izskatīties kā plēve ar pavedieniem. Zilaļģu sadalīšanās procesā ūdens iekrāsojas netīri brūnā vai zaļganbrūnā krāsā, un iegūst zupai līdzīgu konsistenci ar nepatīkamu smaku. Tieši šajā periodā toksīnu koncentrācija ūdenī ir visaugstākā un pastāv vislielākais risks veselībai. Peldēties aizliegts, ja peldvietā zilaļģes parādās masveidā un pārklāj peldvietas ūdens teritoriju! Nav ieteicams lietot pārtikas produktus, kas atradušies šādā ūdenī, jo toksīnus nevar iznīcināt cepot, ilgstoši vārot vai sasaldējot.
Esi atbildīgs un informē arī apkārtējos par piesardzību peldvietās, kur novērojama zilaļģu ziedēšana.
Informācija par zilalģēm un foto no www.vi.gov.lv
Par koplietošanas novadgrāvjiem
Par peldūdeņu kvalitāti jūlijā
Informējam, ka ūdens kvalitāte šobrīd atbilst peldvietu ūdens kvalitātes rādītāju normatīviem, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 692 "Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība" 8. pielikuma nosacījumiem.
Ūdens testēšana ir veikta sekojošās vietās:
Vējupes pludmale Ādažos;
Ūbeļu ielas pludmale Ādažos;
Alderu pludmale Alderos;
Kadagas ezera pludmale Kadagā;
jūrā pie Laivu ielas Carnikavā;
jūrā Lilastes pludmalē, Lilastē;
Dzirnezerā pretī Dzirnavu ielai, Gaujā;
Lielajā Baltezerā pie Baltezera ielas, Baltezerā.
Zilaļģu un citu fitoplanktona aļģu ziedēšana ir konstatēta Vējupē, Mazā Baltezera Alderu pludmalē, Lielajā Baltezerā un Dzirnezerā.
Brīdinām - īpaši bīstamas zilaļģes ir bērniem un mājdzīvniekiem. Zilaļģes to ziedēšanas laikā satur indīgus savienojumus, kas var izraisīt vemšanu un/vai caureju, kas var beigties ar slimnīcas apmeklējumu.
P/a "Carnikavas komunālserviss" turpinās veikt regulāru peldēšanās vietu vizuālu novērtēšanu, lai vari justies droši.



Par mums